Mūsdienās biolģija tiek izmantota itin visur. Cilvēcei tā ir vajadzīga, lai varētu tāda vispār pastāvēt. Nebūtu bioloģijas nekas nevarētu pastāvēt bez tās.

Pirmās liecības par vīrusu ekstistenci ieguva krievu botāniķis Dmitrijs 1892. gadā. Vīrusi ir pirmās dzīvās būtnes , kas radās uz pasaules. No vīrusiem labums ir, ka ir labie vīrusi ,kurus izmanto medicīnā izgatavojot zāles. Savukārt slikti ir tas,ka vīrusu dēļ mirst miljoniem cilvēku.
Sēklaugi (
Spermatophytes) ir
augu apakšvalsts. Sēklaugus izmanto medicīnā, tā pat kā ķērpjus, un tie tiek izmantoti arīcitu augu veidošanā. Toties slikti ir tas, ka ir arī indīgi augi un cilvēki, kuri nezin tos augus un izmanto nomirst ātrāk nekā tiem ir lemts.
Sēklaugi vairojas no sēklām.
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts. Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, sēnes nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šajā aspektā tās vairāk atgādina dzīvniekus, jo pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt, sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu "sēne" bieži saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču, tāpat kā ābols vai ķirbis, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70 000 dažādu sēņu sugu, taču to kopējais skaits uz mūsu planētas tiek lēsts vismaz ap 100 000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādu sēņu sugu.
Sēņu klasifikācija pilnībā vēl nav izstrādāta. Ir organismu grupas, kuras dažādi autori liek vai pie sēnēm, vai pie protistiem. Ir liela sēņu grupa Deuteromycetes, apmēram 15000 sugu, kuru taksonomiskais stāvoklis nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kur likt ķērpjus, jo tie nav īsti organismi, bet simbiotiskas grupas, kas sastāv no sēņu un aļģu saaugumiem. Šajā klasifikācijā tie ir pielikti pie sēnēm, jo sēnes ir neatņemams ķērpju elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās zilaļģes, gan eikariotiskās zaļaļģes. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var būt dažādu sugu aļģes. Pie tam lielākā aļģu daļa dzīvo arī brīvā veidā. Savukārt ķērpjus veidojošās sēnes brīvā veidā nav sastopamas. Tās ir vai nu bazīdijsēnes, vai nu asku sēnes, bet ne sēņu kombinācijas. Tās ļoti plaši izmanto pārtikā gatavojot mērces un daudz ko citu. slikti ir tas, ka ir arī indīgas sēnes.
Secinājumā es vēlētos pateikt , ka bioloģija ir ļoti vispusīga zinātne un tō izmanto visur .
Interesants raksts, varētu būt vairāk attēlu un teksta plānojums (rindkopu dalījums, izcelta svarīgākā informācija, u.c.). kopsummmmā liktu 8 punktus. R zariņs/
ReplyDeleteCopy and paste? xDD
ReplyDeleteBet nu forši, ka Tu centies, lai sameklētu to informāciju un attēlus xD
Lelde Marcinkeviča
Man patīk darba apjoms un daudzveidība, kā arī precīzie piemēri, bet man nepatīk, ka autors izteicis īsu un vispārīgu viedokli. Iesaku autoram papildināt domas un secinājumus.
ReplyDeleteMartinsh Svilsts