Artūrs Pavlovs

 Manuprāt bioloģiskās daudzveidības nozīme ir pārspīlēta un tās pamatā ir mūsu pieradums pie daudzveidības un arī mūsu daba - mums ir neticami svarīga kvantitāte. Domāju, ka ir pilnīgi iespējama ekosistēmas pastāvēšana ar daudz mazāku dzīvības formu daudzumu nekā uz mūsu planētas konkrētajā brīdī. Latvijā uz daudz lielāku teritoriju ir daudz mazāk bioloģisku dzīvības formu kā, piemēram, Maldīvu salās. Cilvēks pats ir viena suga bez jebkādas bioloģiskas daudzveidības, tomēr dzīvo visur pasaulē visās klimata joslās. Un pēdējais arguments ir tas, ka retās un mazākumā esošās sugas piedalās barības ķēdē, tomēr pamatsugas var pilnībā iztikt arī bez minoritārām sugām, un izdzīvot tik pat veiksmīgi.
Pirmkārt, pierādījumu par daudzveidības nozīmes pārpīlētību var atrast salīdzinot sugu skaitu pēc teritorijas līdzīgos reģionos.

Mārtiņš Svilsts

        Mūsdienu dabā vairs nekas nav vienāds. Gan sabiedrība, gan augi un daba mums apkārt ir daudzveidīga. Bioloģiskā daudzveidība ir augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes, ko palīdz veidot arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi. To mēdz dēvēt arī par biodaudzveidību.
         Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Šī daudzveidība ir zināma trīs līmeņos:

1. Sugu daudzveidība (dažādas sugas)
2. Ģenētiskā daudzveidība (gēnu dažādība, ko satur augi, dzīvnieki, sēnes, mikroorganismi, un tā parādās vienas sugas robežās)

3. Ekosistēmu daudzveidība (dažādas ekosistēmas).

         Augu un sugu daudzveidība mūsu vidē nodrošina svaigu gaisu, attīstību medicīnā, būvniecībā un pat nodrošina mūsu ķermeņu aizsardzību, veidojot mums imūnsistēmu. Neskatoties uz to, ka pastāv sugas un baktērijas, kas mūsu dzīvi uzlabo, pastāv tādas, kas mums kaitē un pat apdraud. Pateicoties daudzveidībai, mūsu daba tiek balancēta un mums tiek pasniegts gan pozitīvais, gan negatīvais.

Džeisons Smoļars

Mūsdienās biolģija tiek izmantota itin visur. Cilvēcei tā ir vajadzīga, lai varētu tāda vispār pastāvēt. Nebūtu bioloģijas nekas nevarētu pastāvēt bez tās.

  Pirmās liecības par vīrusu ekstistenci ieguva krievu botāniķis Dmitrijs 1892. gadā. Vīrusi ir pirmās dzīvās būtnes , kas radās  uz pasaules. No vīrusiem labums ir, ka ir labie vīrusi ,kurus izmanto medicīnā izgatavojot zāles. Savukārt slikti ir tas,ka  vīrusu dēļ mirst miljoniem cilvēku.  

  Protisti ir organismi, kuriem nav diferencētu audu. Protistu valstī ir apvienoti visi eikariotiskie vienšūņi, kuri var būt sastopami arī kolonijās - aļģes un protozoji. Cilvēki tā dēļ iegūst skābekli pa dienu. Bet diemžēl pa nakti skābekli paņem sev tādēļ tos nav ieteicams uzturēt guļamistabās.

Ķērpji (latīņu: Lichenes) ir kompleksi simbiotiski organismi. Tos veido asku sēnes ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes. Šie koporganismi ir ļoti stabili un vienoti kā morfoloģiski, tā fizioloģiski. Ķērpjos esošās aļģes sauc par gonīdijām. Daži pētnieki to neuzskata par simbiozi, bet gan, kā īpašu sēņu parazītisma veids uz aļģēm: sēne uzsūc ūdeni un minerālvielas, bet aļģe sintezē ogļhidrātus. Vairāki pētnieki atraduši, ka ķērpju lapoņos ir arī baktērijas (Azotobacter), kas saista slāpekli. Tos izmanto pārtikā un ļoti izplatīti tas ir veidojot zāles. Viena no svarīgākajām sastāvdaļām bieži vien izrādas ķerpji. Tos pat speciāli audzē laboratorijās.

Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts. Sēklaugus izmanto medicīnā, tā pat kā ķērpjus, un tie tiek izmantoti arīcitu augu veidošanā. Toties slikti ir tas, ka ir arī indīgi augi un cilvēki, kuri  nezin tos augus un izmanto nomirst ātrāk nekā tiem ir lemts.

 Sēklaugi vairojas no sēklām.

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts. Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, sēnes nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šajā aspektā tās vairāk atgādina dzīvniekus, jo pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt, sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu "sēne" bieži saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču, tāpat kā ābols vai ķirbis, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70 000 dažādu sēņu sugu, taču to kopējais skaits uz mūsu planētas tiek lēsts vismaz ap 100 000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādu sēņu sugu.

Sēņu klasifikācija pilnībā vēl nav izstrādāta. Ir organismu grupas, kuras dažādi autori liek vai pie sēnēm, vai pie protistiem. Ir liela sēņu grupa Deuteromycetes, apmēram 15000 sugu, kuru taksonomiskais stāvoklis nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kur likt ķērpjus, jo tie nav īsti organismi, bet simbiotiskas grupas, kas sastāv no sēņu un aļģu saaugumiem. Šajā klasifikācijā tie ir pielikti pie sēnēm, jo sēnes ir neatņemams ķērpju elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās zilaļģes, gan eikariotiskās zaļaļģes. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var būt dažādu sugu aļģes. Pie tam lielākā aļģu daļa dzīvo arī brīvā veidā. Savukārt ķērpjus veidojošās sēnes brīvā veidā nav sastopamas. Tās ir vai nu bazīdijsēnes, vai nu asku sēnes, bet ne sēņu kombinācijas.

 Tās ļoti plaši izmanto pārtikā gatavojot mērces un daudz ko citu. slikti ir tas, ka ir arī indīgas sēnes.

Secinājumā es vēlētos pateikt , ka bioloģija ir ļoti vispusīga zinātne un tō izmanto visur .

Markuss Roziņš, Aleksandrs Bendorjus 10.b

Bioloģiskā daudzveidība.

                    Aleksandrs Bendorjus 

                           VIRUSES                                              BACTERIA

                                                                                          Markuss Roziņš

     Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga cilvēcei. Bez tās daudz kas nepastāvētu. Praktiski, ja nebūtu bioloģiskā daudzveidība, tad nebūtu nekas. Bioloģiskā daudzveidība ir gan tas, ko ēdam, gan tas, kas mums atrodas apkārt, gan, kas atrodas uz mums. Tā nodara gan labas, gan sliktas lietas. Katra bioloģiskā sastāvdaļa nodara citādāku kaitējumu, taču ļaunums nav bez labuma, un tāpēc tās arī nodara labumu. Bioloģiskā daudzveidība ietver 3 līmeņus: 1.ģenētiskā daudzveidība 2.sugu daudzveidība 3.ekosistēmu daudzveidība. Ar bioloģiskās daudzveidības klasifikāciju nnodarbojas bioloģijas nozare sistemātika jeb taksonomija. Bioloģiskā daudzveidība sastāv no ļoti daudziem organismiem, piemēram, baktērijām, vīrusiem, protistiem, ķērpjiem, sēklaugiem, sporaugiem, sēnēm, bezmugurkaulniekiem, mugurkaulniekiem, cilvēkiem, dzīvniekiem.

     Viens no bioloģiskās daudzveidības organismiem ir vīrusi. Vīrusu dzīvības pazīmes ir pielāgošanās noteiktai videi, vairošanās, mainība, iedzimtība. Vīrusi ir mums visapkārt, pat ja neesam slimi. Liela daļa cilvēku uztver vīrusus kā tikai gripu vai slimību, taču tā pavisam nav. Vīrusi ir daudz kas vairāk. Ar vīrusu palīdzību cilvēks iegūst imunitāti, taču no sākuma viņam ir jāizslimo šī vīrusa radītā slimība. Bez vīrusiem cilvēki biežāk varētu saķert kaites. Piemēram, es tādēļ, ka esmu izslimojis vējbakas, tagad vairāk nekad ar tām nesaslimšu un man nenāksies kaut ko tādu pārdzīvot vēlreiz.

Vēl kāds no bioloģiskās daudzveidības organismiem ir baktērijas. Baktērijas arī mums ir visapkārt un visur ikdienas. Baktērijas ir gan ēdienā, gan uz lietām, gan arī uz mums un mūsos. Baktērijas ir arī jogurtā un sierā. Ja nebūtu baktēriju, tad nepastāvētu vairāki pārtikas produkti. Baktērijas papildina barības vielas un skābekļa krājumus uz Zemes. Bez baktērijakm mēs nevarētu sagremot barību, nepastāvētu kādi pārtikas produkti, kurus ikdienā mēs ēdam un mums būtu mazāk skābekļa, ko elpot.

Arī protisti piederas pie bioloģiskās daudzveidības. Protisti ir gan dzīvos, gan nedzīvos produktos, ko mēs ēdam, kā piemēram, zivīs, saldējumā, bioindikatoros. Pie protistiem pieder arī aļģes, kuras attīra ūdeni un padara tīrāku vidi.

Sēnes lielākotiess ir sastopamas mežos, taču tās arī ir mūsu virtuvē, uz mūsu kājām un arī restorānos. Sēnes ir gan vīnā, gan alū, gan raugā. Ir arī ļaundabīgas sēnes, kā piemēram, kāju sēnīte. Dēļ sēnēm es varu ēst maizi un tamlīdzīgas lietas. Lai arī daļa sēnes, kuras ver ēst, taču ir arī daudz indīgu sēņu, piemēram sarkanā mušmire, kuru jūs varat redzēt pa labi.

      Kā jau ievadā teicu bioloģiskā daudzveidība ir ļoti nozīmīgaa cilvēkiem.

Bioloģiskā daudzveidība veido cilvēku dzīvi, to, ko mēs ēdam un visu pārejo, kas sastāda mūsu ikdienu. Pateicoties bioloģijas daudzveidības, mēs varam apmierināt savas vajadzības, kaut vai fiziskās vajadzības, kā ēst, dzert un tamlīdzīgi. Dažādi organismi arī nokļūstot uz cilvēka vai cilvēkā nodod mums vitamīnus, un tādā veidā mēs iegūstam imunitāti. Praktiski uz Zemes nebūtu nekā, ja nepastāve†u bioloģiskā daudzveidība. Bez bioiolģiskās daudzveidīas mums nebūtu ne eglītes, ne piparkūku, ne mandarīnu, ne sniega... Visas lietas, kuras mums rada Ziemassvētku sājūtu. Lai arī ārā šobrīd nav sniegs, taču pastāv organismi/lietas, dēļ kurām mēs sajūtam Ziemassvētku noskaņojumu.

Džulianna Grečina

   Bioloģiskā daudzveidība- kā mēs to saprotam? Ko mums tā dod? Kapēc tā ir svarīga cilvēkiem? Kapēc tā ir svarīga man?  Pirmkārt, bioloģiskā daudzveidība dod man iespēju ar katru dienu uzzinat ko jaunu par planetu uz kuras es dzīvoju, izvēlēties to kas man patīk no milzīga klāsta. Otrkārt, bioloģiskā daudzveidība savā ziņā pierada Darvina evolucijās teoriju, kuras piekritēja es esmu. Kā arī, bioloģiskā daudzveidība kādā sugā ir atzīta par vienu no galvenajiem sugas dzīvotspējas rādītājiem. Tieši šos trīs punktus es apskatīšu savā darbā un ar to palīdzību centīšos pierādīt, ka bioloģiskā daudzveidība ir svarīga.

   Katru dienu lasot, skatoties ziņas vai vienkarsi runājot ar cilvekiem, mēs varam uzzināt par kādu jaunu augu vai dzīvnieku sugu. Tieši šī sugu daudzveidība padara mūsu dzīvi daudz interesantāku. Pimēram, izvēloties sev mājdzīvnieku, kaķi, mēs varam izvēleties starp daudz dažādām sugām, atrodot tieši sev piemērotāko. Cits piemērs, kas šobrīd ir aktuāls, ir ziemassvētku egles. Atnākot uz jebkuru egļu tirdziņu mums priekšā ir milzīga egļu daudzveidība - baltegles, sudrabegles un daudzas citas. Šī izvēles brīvība mums ir tieši pateicoties bioloģiskai daudzveidībai un protams, tas ir daudz patīkamāk, nekā ja būtu tikai viens variants.  

  Dzīvnieku daudzveidība arī norāda uz evolūciju un to var uzskatīt par vienu no Darvina evolūcijas teorijas pieradījumiem. Laika giatā attīstījās ne tikai jauni dzīvnieku veidi dzīvnieku valastī vispār, bet arī jaunas sugas viena veida robežās. Labs piemērs tam ir ziloņi. Šie dzīvnieki attīstas apmēram 40 miljonus gadu. Laika gaitā tie ir mācējuši pielāgoties apkārtejai videi, tie mainja savus izmērus, izkatu, uzvedību. Tieši šī evolūcija ļāva tiem saglabāties līdz mūsdienām.

   Kā pēdējo un svarīgako vajadzētu minēt, to, ka zinātnieki ir atzinuši, ka dzīvnieku daudzveidība norāda uz šī dzīvnieku veida spēju izdzīvot. Piemēram lapsas. Tās dzīvo dažādās pasaules daļās, dazādās ekosistēmas, dažādos vides apstākļos, taču to spēja pielāgoties, to sugu daudzveidība ļau viņām visur izdzīvot. 

  Ar šiem trīs argumentiem es centos pamatot to, ka bioloģiska daudzveidība ir ļoti svarīga. Tā dod mums izvēles brīvību. Tā pierāda to, kam mēs ticam. Un šī daudzveidība ļauj pielāgoties un izdzīvot.

  

Anete Zavadska

Bioloģiskā daudzveidība

''Daba ir vienīgā grāmata, kurai visas lappuses ir dziļa satura pilnas'' tā vēsta kāda sena atziņa. Dzīvības formas uz Zemes ir ļoti dažādas. Jēdziens ''bioloģiskā daudzveidība'' ietver sevī visdažādākos augus, dzīvniekus, mikroorganismu veidus un ekosistēmas daudzveidību. Tā ir saistīta ar cilvēka sadzīvi un ietekmē mūs no visdažādākajiem aspektiem. Ja daba nebūtu tik daudzveidīga, nebūtu iespējama pārtikas ražošana, medicīnas attīstība un vispār kvalitatīva cilvēka dzīve. Bioloģiskā daudzveidība sniedz mums kā cilvēkiem fizioloģisko siltumu, t.i. apmierina mūsu galvenās vajadzības!

 Ja daba nebūtu tik daudzveidīga, mēs nespētu uzņemt sev vajadzīgo daudzveidīgo pārtiku, kas ir iegūta arī no dabas veltēm. Tāpēc ir teiciens: paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Piemēram, gaļas un zivju ēdieni uzturā tiek lietoti gandrīz ikdienu, turklāt maize, rīsi, makaroni un vispār graudaugi arī ir nozīmīga cilvēka uztura sastāvdaļa.Turklāt mēs nevēlētos katru dienu ēst vienveidīgu pārtiku, jo mūsu katra kuņģim ir individuāls labsajūtas mērs. Bet dabā pastāv arī augi, kas ir indīgi, piemēram sarkani košās īves koka ogas satur toksīnus, kas ir kaitīgi cilvēka organismam un var izraisīt saindēšanos. Tāpēc bez zināšanām par augu daudzveidību un īpašībām, tos uzturā izmantot nedrīkst.

Tieši bioloģiskā daudzveidība veicināja medicīnas attīstību, bez kuras cilvēka dzīve vispār nebūtu iedomājama. Vīrusi  un baktērijas dzīvo mums visapkārt un mēs ar tām saskaramies ik uz soļa. Vīrusu un baktēriju pasaule ir ļoti dažāda un daudzveidīga. Vīrusi var izraisīt lielu daudzumu smagu slimību dzīvniekiem un cilvēkiem, un samazināt augu ražu. Baktērijas arī ir daudzu slimību ierosinātāji, bet ir arī ''labās'' baktērijas, piemēram, Lactobacilli ir teju lielākā pienskābes baktēriju grupas suga, kura dzīvo mūsu zarnu traktā un pasargā organismu no ārējo faktoru iedarbības. Lai cīnītos ar ''ļaunajām'' baktērijām un vīrusiem, vislabāk būtu izvēlēties dabiskos, nevis ķīmiskos preparātus. Ķīmiski ražotās zāles nelabvēlīgi iedarbojas uz citiem orgāniem un iznīcina organismā visas baktērijas, bet dabīgie preparāti lēnām atjauno organismu, novēršot slimības cēloņus un iznīcina organismā tikai nelabvēlīgās baktērijas, stiprinot labvēlīgās.

Pieci dabas preparāti, kas nostiprinās imūnsistēmu:

1. Mežrozītes - plaši zināmais pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis.
2. Melnā plūškoka augļi - tāpat kā mežrozīte atbrīvo no saaukstēšanās un mazina tās simptomus.
3. Bišu māšu peru pieniņš - stiprina organisma pretošanās spēju infekcijām, stimulē asinsriti, labvēlīgi ietekmē ādas šūnas.     
4. Žeņšeņa preparāti palielina tā dabiskās aizsargspējas.
5. Ķiploks - stimulē imūnās sistēmas darbību, pazemina holesterīna līmeni asinīs, mazina asinsvadu sieniņu caurlaidību, attīra organismu no nelabvēlīgām vielām, normalizē vielmaiņu.  

 

Bioloģiskā augu daudzveidība nodrošina dažādu augu izplatību dažādās vietās. Kā zināms, zaļie augi ražo skābekli, līdz ar to gaiss ir tīrāks un skābekļa daudzums tajā ir lielāks. Tāpēc veselīgas ir pastaigas mežā vai piemājas parkā!

zane zirnīte

 Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība ir nozimīga  katram cilvēkam. Visi organismi ir savstarpēji saistīti. Bez kukaiņiem un putniem nebūtu augu. Lai pastāvetu bioloģiskā daudzveidība jabūt sugu daudzveidībai.    

Pirmkārt, kapēc visi organismi ir savstarpēji saistīti? Jo viena grupa nevar pastāvēt bez citām. ,piemēram  bez kukaiņiem nebūtu augudabā Viss ir saistīts  Piemēram, bite apputeksnē ābeli , ābelē nogatavojas āboli, seklas noklūst zemē un izaug jaunas ābeles,  cilvēki apēd ābolu, baktērijas parstradā ābolu  un cilvēks  uzņem vertīgas barības vielas. Tas irt ikai viens mazs piemērs tam kā viss daba ir saistīts.






  
   

Lai pastāvētu sugu daudzveidība nepieciešamas daudzveidīgas vides, katrs organisms dzīvo specifiskos apstākļos. Cilvēkiem vajadzētu rūpēties par sugu daudzveidību. Mēs nevaram izdzīvot vieni bez augiem, dzivniekiem.  Dabā viss ir saistīts,bet līdzsvars ir trausls.