Mārtiņš Svilsts

        Mūsdienu dabā vairs nekas nav vienāds. Gan sabiedrība, gan augi un daba mums apkārt ir daudzveidīga. Bioloģiskā daudzveidība ir augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes, ko palīdz veidot arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi. To mēdz dēvēt arī par biodaudzveidību.
         Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Šī daudzveidība ir zināma trīs līmeņos:

1. Sugu daudzveidība (dažādas sugas)
2. Ģenētiskā daudzveidība (gēnu dažādība, ko satur augi, dzīvnieki, sēnes, mikroorganismi, un tā parādās vienas sugas robežās)

3. Ekosistēmu daudzveidība (dažādas ekosistēmas).

         Augu un sugu daudzveidība mūsu vidē nodrošina svaigu gaisu, attīstību medicīnā, būvniecībā un pat nodrošina mūsu ķermeņu aizsardzību, veidojot mums imūnsistēmu. Neskatoties uz to, ka pastāv sugas un baktērijas, kas mūsu dzīvi uzlabo, pastāv tādas, kas mums kaitē un pat apdraud. Pateicoties daudzveidībai, mūsu daba tiek balancēta un mums tiek pasniegts gan pozitīvais, gan negatīvais.