Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga cilvēcei. Tā nodara dažādus labumus cilvēcei,kā arī tai ir pretēji faktori arī. Bet pasaule ir iekārtota tā,ka katram plusam ir savs mīnuss,tāpēc arī vis notiek šādi.
Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus :
Ģenētiskā daudzveidība
Sugu daudzveidība
Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni —ainavu daudzveidību.1992. gadā Apvienoto Nāciju Zemes Sammita laikā Riodežaneiro pieņēma konvenciju ''Par bioloģisko daudzveidību"' kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot sauszemi, jūru un citas ūdens sistēmas, kās arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp ekosistēmām.
Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens, tādēļ dažādi mērīšanas līdzekļi ir izveidoti, lai empīriski noteiktu bioloģisko daudzveidību. Katrs daudzveidības mērs ir saistīts ar konkrēto datu izmantošanas veidu. Ekologi izmanto šādus trīs rādītājus, lai novērtētu daudzveidību:
- Alfa daudzveidība — daudzveidība konkrētajā apgabalā, sabiedrībā vai ekosistēmā un tiek mērīta saskaitot vienības ekosistēmā (parasti sugas)
- Beta daudzveidība ir sugu daudzveidība noteiktā apgabalā, tā iekļauj sugu skaitu salīdzināšanu, kas ir unikāls katrai ekosistēmai.
- Gamma daudzveidība — vispārējās daudzveidības mērs kāda reģiona atšķirīgās ekosistēmās
Šogad esam mācijušies par daudzām daudzveidībām. Viena no tām ir :
- Vīrusi -Vīruss (latīņu: virus - inde vai toksīns) ir neliela daļiņa, kas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu parazīti - tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Manuprāt vīrusam ir arī pozitīvas ietekmes,kā piemēram,slimojot ar kādu vīrusu,var kārtīgi atpūsties no skolas.Bet mīnuss ir tāds,ka tev ir slikta pašsajūta un daudzi citi organismu ietekmējoši faktori.
- Baktērijas -
Baktērijas (Bacteria) ir lielākā dzīvo organismu grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas kas ir nosacīti vienkārša - tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu , kā mitohondrijuun hloroplastu.Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas sauc par eikariotiem.
Baktēriju + ir tāds,ka tās attīsta cilvēka immunitāti un cilvēks saslimot ar kādu vieglāku slimību izstrāda immunitāti pret citām.
Mīnuss ir tāds,ka var būt arī letāls iznākums.
- Sporaugi - Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi (latīņu: Pteridophytes) ir viena no trijām augu (Plantae) apakšvalstīm. Pārējās divas ir pirmsvasas augi (Bryophyte) un sēklaugi (Spermatophytes). Pie sporaugiem pieder papardes, staipekņi, kosas, čūskmēlīte,psiloti un ezerenes.
Sporaugi tāpat kā sēklaugi pieder pie vaskulāro augu grupas. Tie ir augi , kam stumbrā ir attīstīta vadaudu sistēma.Tie var būt gan lakstaugi, gan kokveidīgi augi, kādi Latvijā neaug. Sporaugiem neattīstās ne ziedi ,ne sēklas, tie vairojas ar sporām.Vairojoties tiek producētas miljoniem sporu. Ar sporām vairojas arī citi augi, kā dažas aļģes, sūnas, sēnes un ķērpji.Vecākos informācijas avotos par sporaugiem sauc arī sēnes, tomēr sēnes vairs netiek pieskaitītas pie augu valsts. Tās izdala īpašā sēņu valstī, jo sēnes nesatur hlorofilu, neveic fotosintēzi, un barojas ar jau gatavām organiskām vielām.
Bioloģiskā daudzveidība veidomūsu vidi, dzīvi, mūsu ēdienkarti un visu pārejo, ko saucam par savu ikdienu. Ir augi, kuri satur vitamīnus, kas atstāj iespaidu uz cilvēka organismu. Cilvēkam ir tādas vajadzības, bez kurām cviņa dzīve nav iedomājama. Kā arī ir brīzī, kuros mēs vēlamies atrauties no ikdienas un pabūt tikai ar sevi, savām domām un dabu.
Bioloģiskā daudzveidība cilvēcei ir svarīga, jo cilvēka dzīve un apkārtējā vide nav iedomājama bez dabas klātbūtnes. Katrs mikroorganisms, augs - eglīte,cilvēks - Būtībā, tas ir viss dabīgais,ko mēs neesam radījuši rūpnieciski, kas atrodas mums apkārt. Vitamīnus, piemēram, C vitamīnu, var iegūt no citroniem un citrusaugiem, kas ir dabīgs augs un atstāj ieteikmi uz cilvēku organismu. Cilvēks ir dzīva būtne, un viņa dzīve nav iedomājama bez tādām parādībām kā, piemēram, saule, gaiss, un fizioloģiskām vajadzībām kā miegs un ēdiens, kas arī, starpcitu, būtībā ir dabā rasts. Manā ēdienkartē vienmēr ietilpst gaļa, šis ēdiens satur dzelzi, kas ir svarīgi.
Bioloģiskā daudzveidībā man ir nozīmīga tādēļ, ka tā veido manu pasauli, vidi, kurā es dzīvoju. Viss, kas ir dzīvis, pieder bioloģiskajai daudzveidībai. Dīķis,kurš ziēmā sasalt,tas ir hokeja laukums,kur var brībi izspaust savas hokeja prasmes.Manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēkam ir vieta, kur atpūsties, pabūt pie dabas un saprast, ka ne jau viss, kas maisās pa galvu, ir tik globāls. Reizēm, kad šķiet,ka nekas nav tā, kā tam jābūt,nodarbojoties ar to kas tev patīk dabā,ir daudz patīkamāk nekā uz kādas dabas imitācijas
Patīk tavs domu gājiens :)
ReplyDeleteMan nav jautājumu :D
Darbu varētu drusciņ saīsināt :)
Valters Veispals un Edmunds Sirmais 10. b
1.zīmējums-7punkti, jo bildes interesantas
ReplyDelete2.bloga ievads-1punkts, jo ir spriests par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, taču nav īsti izteikti argumenti
3.iztirzājums-4punkti
4.nobeigums-ļoti labs, pēc mūsu domām(2punkti)
5-1punkts, jo ir bildītes no citām interneta vietnēm.
Markuss R., Aleksandrs B. 10.b
Darbā ir akcentēts svarīgākais. Darbs bija izmsleļošs, jautājumu nav.
ReplyDeleteVarbūt nedaudz vairāk savu personīgodomu, bet kopumāir labi un man patika.
Zīmējumi ir atbilstoši, man patika. 8 punkti.
Ievdā ir argumenti, kas attiecināmi uz bioloģisko daudzveidību. 2 punkti.
Inetersants ikzlāsts, taču argumentu pamatojums ir trūcīgs. 4 punkti.
Nobeigumāir uzvērts svarīgākais. 2 punkti.
Nav atsauču. 1 punkts.
Anete Luste 10.b