Tuesday, December 20, 2011

Valters Veispals un Edmunds Sirmais 10. b

 Valters Veispals
                                                                                       Edmunds Sirmais

1.uzd
Bioloģijas daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus:
  1. Ģenētiskā daudzveidība
  2. Sugu daudzveidība
  3. Ekosistēmu daudzveidība
  • Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni — ainavu daudzveidība
1992. gadā Apvienoto Nāciju Zemes Sammita laikā Riodežaneiro pieņēma konvenciju „Par bioloģisko daudzveidību”, kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot sauszemi, jūru un citas ūdens sistēmas, kās arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp ekosistēmām.

Eglīte
Eglīte ir ļoti nepieciešama ziemassvētku sajūtas radīšanai. Tā ir kailsēklis.
Kailsēkļi (Pinophyta) ir sena augu grupa, kas parādījās pirms 350 miljoniem gadu, sevišķi kailsēkļi bija Paleozojā un Mezozojā. Šajā laikā notika kalnu veidošanās, sauszemes pacelšanās un kļuva sausāks klimats, tad paparžaugus nomainīja kailsēkļi. Tie ir dažādsporu augi. Mikrosporas attīstās mikrosporangijos, kas atrodas uz mikrosporofīliem. Megasporas attīstās megasporangijos, kas atrodas uz megasporofiliem. Mikrosporas un megasporas atšķirās ārēji ar izmēriem un pēc uzbūves. Vairumam kailsēkļu mikrosporofili un makrosporofili sakopoti strobilos.

Daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība

Bioloģiskā daudzveidība, kas mūsdienās pastāv uz Zemes ir rezultāts 4 miljardu gadu evolūcijai. Pašlaik dzīvība uz zemeslodes ir nonākusi masu iznīkšanas posmā. Pēc D.S. Vudrūfa datiem katru gadu izmirst no 3 000 — 30 000 sugu no kopējā vairāk kā 10 miljonu sugu skaita, kas apdzīvo zemeslodi. Daži aprēķini pat novērtē daudzveidības samazināšanos par 140 000 sugu gadā (balstīts uz sugas-apgabala teoriju) Tādējādi pašreizējais sugu izmiršanas līmenis ir 50 — 500 reizes augstāks nekā kādreizējais, turklāt tas nepārtraukti palielinās.
Manuprāt cilvēkiem ir jāsāk domāt par daudzveidības saglabāšanu jau globālā līmenī. Taču zināms ir tas kane tikai celvēka vainas dēļ notiek sugu izmiršana, arī dabā notiek izmaiņas dēļ kurām dažādas sugas izmirst. Cilvēkiem ir tikai jāsaamazina viņu vaina. Pagaidām dabas izmaiņu rezultātā sugas izmirst, bet ar laiku ārī rādīsies jaunas, tādas ir manas domas. Viss atkal nostāsies savāsc vietās.

Viss būs labi!


1 comment:

  1. Edmunda Sirmā un Valtera Veispala darbs ir īpatnējs ar to, ka lika man mazliet aizdomāties par ziemassvētkiem. Viss ir skaidri salasāms un teksts negarlaiko.


    Evelīna Omeļusika.

    ReplyDelete