Jānis Bojārs 10.b

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Bioloģiskā daudzveidība ietver trīs līmeņus:

1. Ģenētiskā daudzveidība
2. Sugu daudzveidība
3. Ekosistēmu daudzveidība.

• Pēdējos gados izšķir arī ceturto bioloģiskās daudzveidības līmeni — ainavu daudzveidību.

1992. gadā Apvienoto Nāciju Zemes Sammita laikā Riodežaneiro pieņēma konvenciju „Par bioloģisko daudzveidību”, kura definē bioloģisko daudzveidību kā „dzīvo organismu formu dažādību jebkurā vidē, ieskaitot sauszemi, jūru un citas ūdens sistēmas, kās arī ekoloģiskos kompleksus, kuru daļa tie ir, tas iekļauj daudzveidību starp sugas indivīdiem, starp sugām un starp ekosistēmām.

            Ģenētiskā daudzveidība ir daudzveidība sugas ietvaros. Sugas ietvaros var izdalīt pasugas, šķirnes, populācijas un citas vienības. Ģenētiskā daudzveidība nepieciešama katrai sugai, lai tā saglabātu spēju vairoties, izturību pret slimībām un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Ļoti svarīga ir arī mājdzīvnieku un lauksaimniecības augu ģenētiskā daudzveidība. Liela ģenētiskā daudzveidība nodrošina rezervi selekcijai, veidojot jaunas kultūraugu un mājdzīvnieku šķirnes. Lielu ģenētisko daudzveidību jūs varat aplūkot, piemēram, dāliju izstādē, kur izstādītie augi ir tik dažādi, taču pieder vienai un tai pašai sugai. Liela ģenētiska daudzveidība ir arī cilvēku vidū – cilvēki atšķiras pēc sava izskata un iedzimtajām īpašībām.
                Sugu ģenētiskās daudzveidības pamatā ir populāciju daudzveidība (populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kas vienā laikā apdzīvo vienu ģeogrāfiski noteiktu apgabalu). Sugām, kuras ir samazinājušās līdz vienai populācijai, ir mazāka ģenētiskā daudzveidība nekā tām, kurām ir daudz populāciju. Šķirņu gadījumā ģenētiskā daudzveidība lielāka būs tai šķirnei, kas tiek audzēta lielākā apjomā un dažādās vietās.

                 Daudzveidība ekoloģiskajā līmenī atspoguļo vairāku sugu kopējo atbildi un dažādiem vides apstākļiem. Tur ietilpst barības ķēdes, sukcesijas, simbioze, plēsēju – upuru attiecības, parazītisms, nišas utt. Lielu ekoloģisko daudzveidību atradīsiet, piemēram, neielabotā pļavā, kur uz augiem barojas dažādi kukaiņi, kurus savukārt apēd lielāki kukaiņi; šie kukaiņi krīt par upuri kukaiņēdājiem putniem, ko savukārt medī lielāki putni; šeit varētu atrast arī citas attiecības starp sugām: vairākas kukaiņu sugas ir nepieciešamas augu sugu eksistencei, jo tos apputeksnē. Jau minētajā zooloģiskajā dārzā ekoloģiskā daudzveidība ir zema – kaut arī ir daudz sugu, lielākoties starp tām nenotiek konkurence un nepastāv arī citas attiecības starp sugām.
                Nobeigumā gribēju apkopot svarīgākos daudzveidības līmeņus bioloģijā.Es uzskatu ka visi šie trīs limēņi ir ļoti svarīgi bioloģijā,jo šeit ir apkopots par sugas daudzveidību,svarīgāko informāciju,par interesantām dzīvibas sugām.Protam ir arīteikts ka katrs no posmiem ir arī kaitīgs dabai un atmosfērai.Jo katrs no šīs sugas īpatņiem izdala piesārņojumu.Bet tā kā susu populācija ir ļoti plaša pasaulē,katra no radībām ir jāsargā un jādara lai šie sugas īpatņi izdzīvotu un apkopojot visus šo elementus ir labi ka ir trīs bioloģijas daudzveidība līmeņi kas rūpejas par sugām un populācijas neizmiršanu.