Ričards Zariņš 10.b

Bioloģiskā daudzveidība, kas mūsdienās pastāv uz Zemes ir rezultāts 4 miljardu gadu evolūcijai. Pašlaik dzīvība uz zemeslodes ir nonākusi masu iznīkšanas posmā. Pēc D.S. Vudrūfa datiem katru gadu izmirst no 3 000 — 30 000 sugu no kopējā vairāk kā 10 miljonu sugu skaita, kas apdzīvo zemeslodi. Daži aprēķini pat novērtē daudzveidības samazināšanos par 140 000 sugu gadā (balstīts uz sugas-apgabala teoriju)^.Tādējādi pašreizējais sugu izmiršanas līmenis ir 50 — 500 reizes augstāks nekā kādreizējais, turklāt tas nepārtraukti palielinās. Faktori, kas apdraud bioloģisko daudzveidību tiek klasificēti dažādos veidos. Edvards Osborns Vilsons iedala daudzveidības draudus HIPPO, kas ir saīsinājums no - dzīvotnes iznīcināšana, invazīvās sugas, piesārņojums un cilvēku pārapdzīvotība. Tomēr autoritatīvākā klasifikācija, ko lieto šodien ir IUCN  draudu klasifikācija. Bioloģiskā daudzveidība nozīmīga man, jo draud sugu iznīkšana, bet, lai saglabātu sugas nepieciešams tās daudzveidību saglabāt, tas nozīmē, ka visas dzīvnieku sugas ir jāizsargā un jāatļauj tām augt savā vidē. Es uztraucos par dzīvnieku un aizsargāto vietu iznīkšanu, jo tas norāda uz to, ka Pasaulei draud bojāeja. Principā, lai saglabātu sugu daudzveidību un ainavas, kā arī nacionālos parkus, nepieciešams lietot prodoktus un līdzekļus, kas nepiesārņotu dabu un radītu mazākus draudus ozona slānim, kas būtiski ir pasliktinājies kopš rūpnieciskās attīstības laikiem, un tā sagrūšana ietekmē Zemes globālas maiņas.  Runājot par dažādu dzīvo radību izsīkšanu, tie izmirst pateicoties globālai sasilšanai un ķīmisko vielu piesārņojumam apkārtnē. Būtiski izmainoties Vīrusu skaitam, samazinās arī slimību skaits, taču vīrusi tomēr pieder pie kopējās barību ķēdes, kas ietekmē cilvēka dzīvi. Pirmkārt, cilvēki iznīcina apkārtējo ozona slāni, kas ietekmē ainavu un sugas kopskaitu apkārtējā vidē. Tas pierāda, ka cilvēki nerēķinās ar dzīevnieku nepieciešamību ekosistēmā. Palielinoties ekonomiskai aktivitātei, palielinās arī spiediens uz dabas resursiem. Pieaugošās apbūves intensitātes un urbanizācijas rezultātā notiek biotopu fragmentācija, kas ir viens no biotopu ilgtermiņa pastāvēšanu apdraudošiem faktoriem. Tai pat laikā, trūkstot informācijai par sugu un biotopu ekoloģiskajām prasībām, kas nav pietiekami izpētītas, nereti tiek piemērots piesardzības princips, kas noved pie daudzu saimniecisko darbību ierobežošanas vai pat pilnīga aizlieguma. Tik pat problemātiska ir situācija ar ainavu novērtējumu, ainavu attīstības modelēšanu un dažādu pasākumu ietekmes uz ainavām izvērtējumu. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību nepieciešams ievērot vispārējos dabas aizsardzības un ekosistēmas  piemērus, jo tas cilvēkam un pašai planētai nodrošinātu vispārēju un ilgu resursu, jo tas šobrīd ir galvenais, kas trūkst. Es secinu, ka bioloģisko daudzveidību varētu nodrošināt cilvēku pielāgošanās dabai un resursu lietošana noteiktos daudzumos, noteiktām vajadzībām.

Bioloģisko daudzveidību nodrošinātu visu sugu populācija un aizsargāto vietu paplašināšana noteiktos rajonos un apgabalos.

Apzīmējumi:

A -	teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību”;
B -	teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”;
C -	teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvu „Par savvaļas putnu aizsardzību”  un „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”.